Parunāsim par politiku, personīgo, ārējo un iekšējo drošību.

Par Tautas velēto prezidentu, vai –  …Es palieku savā vietā, un Jūs paliekat savā… !!!

 

Kaut kā uzreiz, nāk vēstures atgādinājums, – tas jau ir bijis. Pats skumjākais, tepat Latvija. Kad Kārlis Ulmanis, 1934.g. nolēma kļūt, par tautas vadoni. Lēnām ierobežojot, politisko partiju, un preses brīvību. Toreiz, tas bija populāri, ne tikai Latvijā, bet arī citās, Eiropas valstīs. Kur tik tie nebijā. Rezultāta – pasaules karš, valsts robežu maiņa, miljoniem cilvēku upuri un posts. Ticamība tam, ka vadonis, visu zina, un dara tautas labad, noveda līdz Latvijas aneksijai. Kurš slikti atceras līdzības, lai palasa savas dzimtenes vēsturi. Kārlis Ulmanis,1940.g. –  …Es palieku savā vietā, un Jūs paliekat savā… super!!! Visi kā aitas izpilda pavēli. Nedarbojās, ne armijas reglaments ne zvērests, ar policiju un aizsargu organizāciju, ir tas pats. Visi arī palika, un Krievijas karaspēks ienāca Latvijā. Tad tika izveidota ” Draudzīgā” valdība, izrēķinājās ar atlikušām politiskam partijām, un rīkoja “pareizās” velēšanas. Daži saka arī šodien, vienalga samaltu, atā palika dzīvi. Daļa taisnības ir. Bet, jā paskaita visus represētos, izsūtītos, nošautos, iesauktos un nošautos kara laikā, tad kopskait nav mazāks.  Pagāja 74 gadi, un vēsture atkārtojās. Šoreiz Ukrainā, – Krimas aneksija. Scenārijs vecais, tur velēšanās novēroja, Latvijas pilsoņi, ar Tatjanu Ždanoku, Eiropas parlamenta deputāti, priekšgalā. Kauna lieta, bet ētikas normas, šiem novērotajiem, ļauj justies gandarītiem. Ar Tautas ievēlētiem prezidentiem, ari vis labi. Spilgtākais, pēdējo gadu piemērs, – Moldova. Parlaments par ceļu uz Eiropu, prezidents – uz ” ciešāko” sadarbību ar Krieviju. Izpildvara izsuta Krievu “diplomātus”. Prezidents pauž savu neapmierinātību, un velmi mainīt varas sadali. Ja tiešām, patīk šāds ceļš, tad vis kārtībā. Grozam satverami, un visi uz velēšanām. Domāju, sanāks kā ar pašvaldības velēšanām. Spilgts piemērs tam, Latvijas galvas pilsēta. Domāju kad svinēsim, ja svinēsim, nākamos Līgo un Jāņa svētkus, redzēsim ne tikai, skatuves māksliniekus, auseklīšu un citus rotājumu buksēs, (tā ar nesapratu, kādam novadam pieder, šie tērpi, un kādam gadsimtam, atbilst???. Droši vien jājautā, kādam zinošam. Kaut gan, ja atmet simboliku, tikai stilu,  ļoti atgādina, Krievijas, izlases  drēbju kolekciju, pirms Olimpiskām spēlēm, Soči. Kam interese var papētīt). Un pats galvenais, nevaru saprāts,  vai tad, pie esošas, parlamentārās republikas, valsts iekārtas, nav iespējas būt politiski aktīvam prezidentam. Cik atceros, savu skatienu uz notikumiem var sniegt, jebkurā brīdi. Gan parlamentā, gan Valdības paplašināta sēdē. Nerunājot par priekšlikumiem, esošo likumu maiņā, vai jaunu likumu iesniegšanā. Bet lai paust savu skatienu uz notiekošo, ir vesels dienests. Cik atceros, to visu apmaksā visi nodokļu maksātāji.

Viktors.Blogers